Mantošana ar ierobežotu atbildību kā vienīgais mantošanas veids.
- mantinieki par mantojuma atstājēja parādiem turpmāk atbildēs tikai ar mantojumā ietilpstošo mantu/tās apmērā;
- jēdziens “mantot ar inventāra tiesību” tiek izslēgts no Civillikuma, jo mantošana ar ierobežotu atbildību būs vienīgais mantošanas veids;
- kad visa manta realizēta, tad izpildu lieta izbeidzama. Savukārt, ja mantinieks grib paturēt mantojuma masā ietilpstošo mantu, tad mantinieks atbild mantojuma sarakstā norādītās vērtības apmērā (vērtība norādāma uz mantojuma atklāšanās brīdi).
Mantojuma saraksts (mantojuma apliecības pielikums).
- mantojuma apliecībai turpmāk klāt būs pielikums, kas saturēs ziņas par visām pieteiktajām kreditoru pretenzijām un nodrošinātajiem prasījumiem, kā arī pie mantojuma apliecības būs pievienots mantojuma saraksts, tādējādi atvieglojot iespējas tiesīgajām personām iepazīties ar mantojuma sastāvu un mantinieku atbildības apmēru;
- mantojuma sarakstu varēs sastādīt mantinieki kopā ar zvērinātu notāru (notāri iekļauj ziņas mantojuma sarakstā par publiskajos reģistros esošo mirušā mantu) vai zvērināts tiesu izpildītājs.
- paredzēts, ka mantojuma saraksts turpmāk sastāvēs no: “A” daļas – ziņas par publiskajos reģistros esošo mantu, kas piederējusi mantojuma atstājējam, ko pārbauda un mantojuma saraksta iekļauj notārs tiklīdz tiek uzsākta mantojuma lieta; “B” daļas – ziņas par mantojuma atstājējam piederējušo mantu, ko norāda mantinieki, kas iesnieguši mantojuma iesniegumu; “C” daļas – ziņas par mantojuma atstājējam piederējušo mantu, kas atrodas ārzemēs un par ko ziņas ir norādījuši mantinieki
- zvērinātam notāram būs jāapzina mantojuma atstājējam piederējusī manta;
- mantu zvērināts notārs pārbauda Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā, Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā, Transportlīdzekļu un to vadītāju reģistrā, Uzņēmumu reģistrā un kontu reģistrā, un ziņas par to jāiekļauj mantojuma saraksta daļā, ko aizpilda notārs (otru daļu par pārējo mirušajam piederējušo mantu aizpilda mantot aicinātie);
- mantojuma atstājēja kreditoriem ir tiesības prasīt mantojuma saraksta sastādīšanu pie zvērināta tiesu izpildītāja, lai noskaidrotu pilnu mantojuma masas sastāvu un mantojuma vērtību;
- mantojuma lietā ir tikai viens mantojuma saraksts, ko sastādījuši mantinieki ar notāru vai ZTI. Ja viens ZTI jau ir sastādījis mantojuma sarakstu, tad cits mantojuma saraksts par konkrēto mantojumu vairs nevar tikt sastādīts;
- tiek nodrošināta iespēja mantojuma atstājēja kreditoriem, kas pieteikuši kreditora pretenziju vai par kuriem ziņas mantojuma lietā iekļāvis notārs, iepazīties ar mantojuma masas sastāvu (mantojuma sarakstu) un pieteiktajām pretenzijām.
Visiem mantiniekiem būs pienākums pārtraukt klusēšanu, ja mantojuma lieta tiek uzsākta pie notāra.
- mantojumu var pieņemt arī caur faktisko valdījumu (klusējot), bet, ja cits mantinieks vai ieinteresētā persona, piemēram, mantojuma atstājēja kreditors, pēc tam uzsāk mantojuma lietu, mantiniekiem, kas agrāk pieņēmuši mantojumu ar faktisko valdījumu (klusējot), jāpārtrauc klusēšana, pretējā gadījumā mantinieku tiesības tiek dzēstas; tiesības nebūs iespējams atjaunot tiesas ceļā;
- tiesību zaudēšana neattieksies uz mantiniekiem, kas nezināja vai nevarēja objektīvi zināt, ka mantojums izsludināts. Proti, ja mantinieks klusēšanu nav pārtraucis labā ticībā, tad tas nezaudē savas tiesības un var tās aizstāvēt ar mantojuma prasību;
- zvērinātam notāram, vadoties no pieejamiem datiem (publiskie reģistri), vienmēr, neatkarīgi no tā, kas uzsācis mantojuma lietu, jāinformē mantot aicinātos (līdz 3.šķirai) par mantojuma izsludināšanu; notārs individuāli ar vēstuli aicinās zināmos mantiniekus (līdz 3.šķirai), lai tie pauž gribu par mantojuma pieņemšanu/atraidīšanu;
- mantot aicinātajiem un mantojuma atstājēja kreditoriem sludinājumā par mantojuma atklāšanos tiek noteikti divi dažādi termiņi, kurā mantiniekiem jāpauž griba par mantojuma pieņemšanu/atraidīšanu un kreditoriem jāpiesaka pretenzijas.
Mantinieki ir pieņēmuši mantojumu un pierādījuši savas tiesības, bet neizņem mantojuma apliecības.
- tiek stiprināts princips, kas paredz, ka tas, kas mantojumu pieņēmis, no tā vairs nevar atteikties;
- kreditori pēc sludinājuma par mantojuma atklāšanos termiņa notecējuma var vērst savus prasījumus pret mantiniekiem, kas pauduši gribu un pierādījuši savas mantojuma tiesības, taču dažādu apsvērumu dēļ neizņem mantojuma apliecības, paredzot, ka tieši mantinieki ir tie, kas šādā gadījumā ir atbildētāji.
Par mantojuma atstājēja kreditoru prasījumiem, kuri nodrošināti ar hipotēku vai komercķīlu, pēc publiskajos reģistros pieejamās informācijas mantiniekus informēs zvērināts notārs.
- zvērināts notārs, kam mantojuma lietas ietvaros būs iespējas noskaidrot ziņas par publiskiem prasījumiem pret mantojuma atstājēju, ja pats kreditors nebūs pieteicis savu kreditora pretenziju, informēs par tādiem prasījumiem mantiniekus;
- Par publiskiem reģistriem, kas satur ticamas (publiskas) ziņas par mantojuma atstājēja kreditoru nodrošinātiem prasījumiem pret mantojuma atstājēju, uzskatāmi zemesgrāmata, komercķīlu reģistrs un kā papildu informācijas avots – kredītu reģistrs
- notāriem ar saistošajiem grozījumiem plānots piešķirt pieeju Latvijas Bankas turētajam kredītu reģistram;
- notārs informēs mantiniekus arī par atlikušo prasījuma, kas nodrošināts ar hipotēku vai komercķīlu, summu, ja mantojuma atstājēja kreditors būs kredīta reģistra dalībnieks un ja kredītu reģistrā par to būs pieejamas ziņas.
